VL "labie darbi" saka:Integrācija būšot maksimāli iejūtīga, līdzjūtīga un līdzcietīga
23.12.2011 Ilze Kuzmina
(1) Foto LETA Kamēr Izglītības un zinātnes miristnijā (IZM) uzskata, ka galīgā vienošanās par to, kam būt atbildīgam par integrācijas jomu, vēl priekšā, Kultūras miristnija (KM) jau uzņēmusies atbildību par šo jomu un pavēstījusi, ko integrācijas labā grasās darīt nākamajā gadā.
 Mēs redzam, cik šis jautājums ir svarīgs, tā pirms iecerēto integrācijas darbu prezentācijas sacīja kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība). Šodienas uzdevums ir būt maksimāli cilvēciskiem, maksimāli uz sadarbību vērstiem, maksimāli iejūtīgiem, līdzjūtīgiem, līdzcietīgiem. Par konkrētiem paredzētajiem darbiem gan runāja ministres padomniece integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte ( Vienotība ). Viņa ir bijusī kultūras ministre, kuras vadībā tika izstrādātas un pieņemtas integrācijas pamatnostādnes, ko iepriekšējā valdība atbalstīja savā pēdējā sēdē.Nākamajā gadā sabiedrības integrācijas jomā KM iecerējusi darboties septiņos virzienos.Pirmais būs latviešu valodas virziens. Iecerēts piedāvāt daudzveidīgas valsts apguves formas un veicināt valodas lietošanu. Būšot valsts apmaksāti latviešu valodas kursi, kuros tiks ietverti arī Latvijas vēstures jautājumi, būšot moderna mācību metodika, īpaši raidījumi televīzijā un radio, kas palīdzēs valodas apguvē. Iecerēta arī kampaņa Runāsim latviski , kas notikšot nākamā gada otrajā pusgadā.Otrs virziens būšot skolēnu un jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana. Pasākumu plānā – konference, pilotprojekti un tamlīdzīgi. Būšot īpašs atbalsts dažādiem projektiem, kuros sadarbosies mazākumtautību un latviešu skolu skolēni.Trešais darbības virziens skaršot kultūrtelpu – mazākumtautības centīsies vairāk iesaistīt pasākumos, kas tradicionāli ir latviski. Būšot arī īpašs mazākumtautībām paredzēts interneta portāls.Ceturtais virziens būs saliedētas sociālās atmiņas veidošana – lai veicinātu piederību savai tuvākajai apkārtnei, Latvijai un Eiropai.Tikšot gatavoti viegli uztverami vēstures materiāli, veicināta novadpētniecība, miristnija sola īpašu atbalstu Okupācijas muzejam darbā ar skolēniem, apmaksātas ekskursijas. Tiks meklēti mazākumtautību līderi, kuru devums bijis nozīmīgs Latvijas neatkarībā un attīstībā un par viņiem stāstīs plašākai sabiedrībai. Organizēšot nometnes, kas būs veltītas vēsturiskām tēmām. Piektais virziens ir saiknes stiprināšana ar latviešiem ārzemēs, bet sestais virziens pievērsīsies Latgalei. Izpētīts, ka no tur dzīvojošajiem nepilsoņiem tikai divi procenti zina latviešu valodu, tāpēc valsts valodas kursi jo sevišķi nepieciešami šajā reģionā.Septītais virziens veltīts romiem – gan viņu integrācijai, gan romu holokausta apzināšanā un ietveršanā Latvijas sociālajā virzienā.Visiem šiem apjomīgajiem pasākumiem no KM budžeta iecerēts tērēt tikai 32 000 latu, pārējo naudu meklēs starptautiskās programmās. Piemēram, Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumentu grantu shēmā NVO fonds varot rast pat vairāk nekā 7 miljonus latu.Ž. Jaunzeme-Grende uzsvēra, ka KM gan koordinēs integrācijas pasākumus, taču sadarbojoties ar citām miristnijām un citām iestādēm. Iepriekš valdošā koalīcija bija vienojusies, ka integrācijas jomu no KM pārņems IZM, taču nu integrācija atkal pārbīdās uz KM. Ž. Jaunzeme-Grende noliedza, ka par integrācijas jomu būtu bijušas politiskas cīņas. Veidi, kā ražojam mītus, ir fantastiski! Pieņemiet mūsu patiesību! Neveidojiet jaunus mītus! aicināja ministre.